Atnešanās ir svarīgs notikums gan govij, gan zemniekam. Lauksaimniekam, atkarībā no viņa prasmēm, katrs šāds notikums var nozīmēt finansiālus ieguvumus (jauns dzīvnieks ataudzēšanai vai nobarošanai), taču ir iespējami arī finansiālie zaudējumi:
- plānotā izslaukuma nerealizēšanās jaunās laktācijas sākumā (novājēšana, slimošana);
- augstas ārstēšanas izmaksas piena triekas gadījumā, kas ir viena no visizplatītākajām pēcatnešanās problēmām;
- sliktākajā gadījumā - govs zaudējums.
Statistiski aptuveni 60% no visām papildus izmaksām un citiem zaudējumiem piena lopkopība ir četru nedēļu laikposmā (tranzītperiods) ap atnešanos. Govīm šis periods un pašas dzemdības rada milzīgu stresu un palielina slodzi sirds un asinsvadu sistēmai. Organismam, kuru jau novājinājis lielais šķidruma un elektrolītu zudums (augļūdeņi), uzsākot jauno laktāciju, ir jāpārslēdzas uz trīskārt augstāku metabolo aktivitāti, salīdzinot ar cietstāves laiku.
Lai nodrošinātu, ka govs veselība un ražība necieš, jāievēro daži noteikumi:
- zaudētā šķidruma un elektrolītu kompensēšana;
- spurekļa tilpuma atjaunošana;
- piena triekas profilakse.
Zaudējumu atlīdzināšana
Dzemdību laikā zaudēto šķidrumu var kompensēt, izdzirdinot govij 20 līdz 80 litrus ūdens uzreiz pēc atnešanās. Lai atjaunotu iztērētās minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu rezerves dzīvniekam jāpiedāvā speciālus, šim nolūkam formulētus, dzērienus. Garšīgs dzēriens ar vitamīniem un mikroelementiem, kas stimulē ūdens uzņemšanu un palīdz organismam ātri atjaunoties, būtu ideāls risinājums. Pateicoties labajām, dzīvniekam tīkamajām garšas īpašībām, BV LactoSTARTS atnešanās dzēriens/toniks palielina ūdens uzņemšanu, līdz ar to nodrošinot tūlītēju vitamīnu, elektrolītu un mikroelementu zudumu kompensāciju. Šajā gadījumā būtiska ir minēto vielu augstā biopieejamība un vienkāršība lietošanā – pudelītes saturu iztukšo dzīvniekam paredzētajā dzeramā ūdens traukā.
Salīdzinājumā ar konkurējošiem produktiem, BV LactoSTARTS atnešanās dzērienam ir arī citas priekšrocības:
- šķīduma forma = nav iepriekš jāšķīdina;
- viena deva iepakojumā = ērta dozēšana;
- kompakts iepakojums (200 ml) = aizņem maz vietas.
Pietiekams spurekļa piepildījums
Ap atnešanās laiku auglis aizņem aizvien vairāk vietas. Uzņemtās barības apjoms mazinās, tāpēc spureklis ir tikai daļēji pildīts. Pēc teļa piedzimšanas, govs vēdera dobumā atbrīvojas ļoti daudz vietas un rodas labvēlīgi apstākļi vēdera dobuma orgānu dislokācijai (orgānu novietojuma izmaiņas), piem., glumenieka (abomasum) dislokācija (GDL). Šo situāciju var novērst, ja panāk, ka govs tūlīt pēc atnešanās izdzer 40-80 litrus ūdens (jo vairāk, jo labāk). Turklāt šādā veidā tiek uzsākta vairāku, pozitīvu notikumu „ķēde”: spurekļa stimulēšana, kas uzlabo apetīti. Jo labāka apetīte, jo vairāk enerģijas, proteīna, minerālvielu, vitamīnu, elektrolītu un citu svarīgu barības vielu govs uzņem ar barību un dzīvnieks ir teicami sagatavots jaunajai laktācijai.
Piena trieka
Govs atnešanās ir ne vien vispārējs izaicinājums un organisma „novājinājums”, bet arī dažādu nopietnu saslimšanu riska periods. Piena trieka ir kalcija un fosfora vielmaiņas disfunkcija, kas parasti novērojama pirmo 48 stundu laikā pēc atnešanās. Cietstāves laikā govs vajadzība pēc kalcija ir salīdzinoši zema. Ja tomēr šīs minerālvielas saturs barības devā ir pārāk augsts (dažreiz ir praktiski neizbēgams, piemēram, augsts kalcija saturs ir labā zāles skābbarībā), dzīvnieka dabiskie Ca absorbcijas mehānismi un mobilizācija no kaulaudiem nav “pietiekami sagatavoti” jaunajai laktācijai un lielajai slodzei.
Atnešanās dienā šiem mehānismiem jāsāk darboties ar trīskāršu jaudu, jo lai ražotu jaunpienu, ievērojami pieaug kalcija (2,3 g / l) un fosfora vajadzība (1 g / l). Lai šo vajadzību apmierinātu, Ca aizvien vairāk jāuzsūcas no barības vai jāmobilizējas no kauliem. Tomēr Ca mobilizēšanas mehānismi, īpaši vecākiem dzīvniekiem, nav pietiekami ātri, tāpēc Ca mobilizēšana no barības un kauliem ir nepietiekama.
Šādā situācijā kalcijs tiek ņemts no muskuļaudiem. Rezultātā rodas muskuļu darbības funkcionāli traucējumi (trīce) un nervu impulsu pārvades kavējumi. Pazemināts Ca līmenis uztur augstu paratiroīdā hormona sekrēciju, kas novērš fosfora izdalīšanās samazināšanos ar urīnu un siekalām. Tā tas noteikti ir izteikta Ca deficīta gadījumā. Tāpēc arī akūts fosfors deficīts ir neizbēgams. Šādi radušos zemo P līmeni asinīs var kompensēt, nekavējoši lietojot ātri izmantojamos fosfora avotus. Piena triekas klīniskā forma sākas (1. fāze, <1 h) ar muskulatūras vājumu un tremoru, stīvumu, nemieru, atsacīšanos no barības, sirds ritma izmaiņām un nelielu ķermeņa T° paaugstināšanos. Šo slimības posmu bieži vien neievēro un atstāj bez īpašas ievērības (tāpat kā citu slimību subklīnisko formu). Otrās fāzes laikā (1-12h) parasti novēro gulošas govs sindroma pazīmes, muskuļu paralīzi, zobu griešanu, ātru un vāju pulsu, aukstu ādas virsmu, paplašinātas acu zīlītes un uzpūšanās sākuma pazīmes. Pēc tam, trešajā fāzē govs pamazām izlaižas guļus uz sāniem un nonāk komatozā stāvoklī, kas parasti beidzas ar nāvi. Ja netiek sniegta adekvāta palīdzība, trešā fāze spēcīgās uzpūšanās, elpošanas traucējumu un sirdsdarbības traucējumu dēļ ātri noved pie nāves jau dažu stundu laikā. Mūsdienās, govju krišana piena triekas dēļ ir apmēram 2–5%. Tā kā piena trieku parasti identificē tikai tās otrajā fāzē, un to var attiecīgi izārstēt, tad negatīvās sekas no neliela (subklīniska) kalcija deficīta (cieš apmēram 30% govis) parasti netiek pietiekami novērtētas. Subklīniskas piena triekas gadījumā dzīvnieki samazina barības uzņemšanu, negatīvas enerģijas bilances periods pagarinās. Govis neatgūst vitalitāti, neatjaunojas cikls. Tālāk, vispārējas muskuļaudu veselības pasliktināšanās dēļ, sākas tesmeņa problēmas - mastīts pupu slēdzējmuskuļa disfunkcijas dēļ, kā arī gremošanas trakta atonija. Piena triekas gadījumā parasti ir paaugstināts kortizona līmenis asinīs. Šāda situācija ievērojami kavē imunoloģisko aizsardzību un palielina inficēšanās risku, piemēram, ar mastīta ierosinātājiem, dzimumorgānu un nagu infekcijām.
Šķirnes uzņēmība
Piena šķirnes (Holštein-Frīzi) ir vairāk pakļautas kalcija deficīta izraisītām saslimšanām, jo tik augstražīgiem dzīvniekiem nepieciešams vairāk kalcija. Vecums ir kritiskais faktors. Pirmās laktācijas govis slimo retāk, pieaugot vecumam, risks palielinās, jo izslaukums ir lielāks. Receptoru skaits uz zarnu sienas šūnām, kas atbild par atbild par 1,25-(OH) 2-Vit D3 piesaistīšanu samazinās. Šī receptoru funkcija ir īpaši svarīga kalcija transportēšanā caur zarnu sienas šūnām. Osteoblastu skaits uz kaulu virsmas, kuriem ir 1,25- (OH) 2-Vit D3 receptori arī ir samazināts. Trūkst arī parathormona. Rezultātā tiek traucēta kalcija mobilizācija no kauliem un to izdarīt ātri nav iespējams.
Lai stimulētu aktīvos kalcija metabolisma mehānismus, jāievēro sekojoši noteikumi
- 3-4 dienas pirms dzemdībām jāsamazina kalcija saturs barībā. Praksē to grūti nodrošināt, jo labas kvalitātes rupjajā lopbarībā Ca līmenī ir augsts! Piemēram, skābsiens.
- Visā cietstāves laikā jāuzmanās no proteīna un enerģijas pārdozēšanas.
- Cietstāves laikā nedrīkst lietot bufervielas (piem., sodu).
- D3 vitamīna deva ir ļoti būtiska grūsnības beigās, taču lietota par agru vai par vēlu var ļoti negatīvi ietekmēt Ca bilanci organismā.
Fermās, kur šādi profilakses pasākumi nevar tikt nodrošināti, vai ir daudz šo situāciju predisponējošu faktoru, piem., vecāku laktāciju govis, ļoti augstražīgas govis, iedzimtība, kalcija orāla lietošana ir ieteicamā metode. N.B. Jācenšas izvairīties no preparātiem ar kalcija hlorīdu sastāvā. Lietojot šādus preparātus orāli, tiek apdedzināta gremošanas trakta gļotāda.
Kopsavilkums
Šķidruma zaudēšana dzemdību laikā ir viens no galvenajiem iemesliem, kas padara atnešanos par stresa periodu govij. Govij uzreiz pēc dzemdībām ir jāpiedāvā garšīgs dzēriens, kas palīdzētu rosināt kārtīgi padzerties. Šāda dzēriena otrs uzdevums ir elektrolītu un minerālvielu zudumu kompensēšana pēc atnešanās. Šādā veidā iespējams novērst GDL risku, bet piena triekas risku var mazināt atbilstoša rīcība cietstāves laikā.
Publikācija žurnālā International Dairy Topics — Volume 11 Number 4
Tulkojums: Vita Būde-Gaile, veterinārārste