- Naujienos
Ganību tetānija ir atgremotāju veselības traucējums, kas rodas, kad magnija līmenis cerebrospinālajā šķidrumā, kas ieskauj smadzenes un muguras smadzenes, pazeminās zem kritiskā līmeņa. Magnija līmenis asinīs parasti pazeminās jau laiciņu pirms tā pazemināšanās cerebrospinālajā šķidrumā.
Zems magnija līmenis asinīs (hipomagnezēmija) parasti ir saistīts ar zemu kalcija līmeni asinīs grūsnības otrajā pusē govīm un zīdītājgovīm, kuras vēl atrodas kopā ar teļiem. Pārāk zema Mg līmeņa gadījumā krūšu muskulatūra nevar pareizi darboties un nāve iestājas tāpēc, ka dzīvnieks nespēj ieelpot (govi atrod nobeigušos).
Lai gan ganību tetānija vienmēr ir saistīta ar zemu magnija līmeni asinīs (hipomagnezēmiju), veselības traucējumi var būt arī citu apstākļu un sakritību provocēti.
Piemēram, jebkurš stresa veids var izraisīt ganību tetānijas uzliesmojumu, pie nosacījuma, ka magnija līmenis asinīs ir zemāks nekā parasti. Daži populāri provocējošie apstākļi:
- ganīšana ganībās ar strauji augušu zāli,
- ganīšana skābās augsnēs (bieža problēma Latvijā),
- augsnes ar augstu kālija līmeni un / vai ar kālija mēslojumu apstrādātas augsnes.
- bagātīga slāpekļa vai kālija mēslošanas līdzekļu izmantošana pazemina magnija saturu, kas augiem pieejams no augsnes, un tādējādi samazina mg līmeni pašos augos.
- ganību apsaimniekošanas kļūdas un “slikti āboliņa gadi” var nozīmēt arī zāles dominēšanu un lielāku ganību tetānijas risku. Zālājos un graudaugu kultūrās ir zemāks magnija līmenis nekā āboliņā.
Strauja laikapstākļu maiņa ietekmē magnija saturu zālē:
- stiprs vējš, lietus
- pēkšņa t° pazemināšanās
Visjutīgākās ir vēcākās govis un telītes.
Viss, kas kavē barības uzņemšanu (slikta apetīte, citas slimības, neveiksmīgs barības galds u.t.t), ietekmē magnija līmeni, tāpēc nekvalitatīva barība, slikti laika vai turēšanas apstākļi, kā arī stress pēc transportēšanas, piemēram, var izraisīt ganību tetānijas uzliesmojumus, jo būtiski ietekmē dzīvnieku apetīti un apēstās barības daudzumu.
Kaulos un mīkstajos audos var uzkrāties tikai ļoti neliels Mg daudzums – tātad organismā praktiski nav deponēto rezervju. Magniju dzīvnieks katru dienu zaudē ar pienu, urīnu un gremošanas sulām, un, ja netiek uzņemts no jauna, sākas problēmas.
Citu vielu klātbūtne, piemēram, nātrijs, kālijs, hlors un mangāns, var negatīvi ietekmēt magnija daudzumu, ko govs spēj absorbēt no barības.
Ganību tetānijas klīniskās pazīmes
Lielākajai daļai lauksaimnieku pirmās un vienīgās ganību tetānijas uzliesmojuma pazīmes ir nobeigušos govju atrašana. Ap muti mutes un deguna spoguli putas un acīmredzamas cīņas (spārdīšanās) pazīmes, kas notika pirms nāves. Taču visbiežāk sastopamās šīs slimības pirmās pazīmes ir uzbudinājums un muskuļu spazmas (patvaļīga ausu un atsevišķu muskuļu grupu raustīšanās, piemēram) un tie ir visizplatītākie simptomi.
Slimības vieglākās forma gadījumā govij var būt patoloģiski zems magnija līmenis asinīs, bez tradicionāli zināmajiem krampjiem. Sākotnējie traucējumi ir tikai sejas daļas un ausu raustīšanās, dīvaina sejas izteiksme un stīva gaita (ko bieži „noraksta” uz nagu problēmām).
Stāvoklim pasliktinoties pievienojas citas pazīmes: iepriekš mierīgais dzīvnieks pēkšņi kļuvis agresīvs, izturas citādi, izmainās gaita, uztraucas par cilvēku klātbūtni, tur piepaceltu astes sakni, dažreiz var likties, ka govs pēkšņi palikusi akla. Dažos gadījumos dzīvnieki šajā posmā izveseļojas, taču bez atbilstošas palīdzības/ārstēšanas, vairumā gadījumu stāvoklis pasliktinās un dzīvnieks iet bojā.
Izteikts uzbudinājums, pārvietošanās galopā, maurošana vai apdullums ir biežāk novērotie smagākās formas traucējumi. Tādus novēro īsu brīdi pirms nāves, tie nav ilgstoši, tāpēc bieži paliek nepamanīti. Govs drīz noguļas uz sāniem, ar stīvi izstieptām kājām un „airējas”. Galva atliecas atpakaļ, pie mutes putas. Jebkurš pieskāriens šādā stāvoklī dzīvniekam izraisa pārmērīgu atbildes reakciju. Šādā stāvoklī dzīvnieks var nobeigties dažu minūšu laikā, jo īpaši, ja tiek uztraukts/aizskarts.
Informācijai: Mg līmeņa norma govs asinīs ir apm. 2 mg/100 ml plazmas.
Par pazeminātu uzskata Mg līmeni uzskata no 1 mg/100 ml.
Krampju gadījumā Mg līmenis asinīs ir zem 1 mg/100 ml (Allison, 2003).
Tranzītperioda govis ir visjūtīgākās (līdz 2 mēnešiem pēc atnešanās). Iemesls – lielāka minerālvielu vajadzība, jo makroelementi pastiprināti „zūd” ar pienu (Filley, 2005).
Ganību tetāniju bieži jauc ar citiem vielmaiņas traucējumiem liellopiem. Tā līdzīgu simptomu dēļ, hipomagnezēmiju var nepareizi diagnosticēt kā ketozi vai piena trieku!
- Dzīvnieki, kuriem ir Ca deficīts parasti ir mazkustīgi, nomākti un depresīvi, turpretī dzīvniekiem ar Mg deficītu novēro pastiprinātu uzbudināmību (Chambliss un Kunkle, 2003).
